Pie jūras dzīve mana -- .
Nekādā gadījumā man nerakstīt vēstules , tām tupajām , kuras uzskata kad 70 gados vēl jāstrādā un jāpalīdz ukraiņiem , un arī laimes meklētājām , un arī tām kuras guļ ar sunīšiem un kaķīšiem , arī propagandas Panorāmas fanēm , arī tām kuras bija nopotētas , un kuras ir ļoti , ļoti tālu no Rīgas , un arī pavisam vecām pensionārēm , netērēsim ne savu , ne manu dārgo laiku , un ceru tomēr uz jūsu sapratni . Kopdzīve pagaidām neinteresē , izņēmums , ja nu tikai patstāvīgi tikšu labi barots , un arī ar desertu kā uz foto .
Par sevi tagad pavisam nopietni , brīvs kā ērglis debesīs , neesmu alkoholiķis , ļoti , ļoti sen kā nemaz nepīpēju , ievēroju Stambulas konvenciju , dzīvoju Rīgā , īsts , neviltots 100% penža ar daudzu gadu garantiju , kā jaunam auto no salona , ir velosipēds ar kuru aizbraukt uz randiņu , ir auto ar tukšu bāku un gaida kad atbrīvos Hormuza jūras šaurumu un paliks lētāka degviela , un nākotnes plānos ir iegādāties ūdens transportu, vismaz piepūšamu gumijas laivu ar piepūšamu draudzeni .