Sveiciens visiem svētkos. Saprotu, ka daudziem depresija vai moka vientulība, bet ar šo sludinājumu gribu pavēstīt, ka te ne uz ko neceriet. Gan es, gan manas vairākas paziņas neko paliekošu, vīrieti dzīvei te nav satikušas. Pieņemu, ka arī vairumam kungu tāpat. Nav 20., bet 21. gadsimts. Neraugoties uz dzīves līmeņa celšanos, atrast savu cilvēku kļūst arvien grūtāk. Nav mirdzuma acīs, satikšanāsprieka, sirsnības. Saprotu, ka materiālais stāvoklis tagad spēlē vislielāko lomu un kungi baidās. Mums ir arī pieredze, aiz muguras gan jaukie brīži, gan vilšanās. Nemeklēju naudas maisu un briljantu dāvinātāju. Negaidu arī kungu, kurš mani pabaros restorānā. Man ir čaklas rokas, galva uz pleciem un savi mērķi, plāni un skatījums uz dzīvi. To nevar iemācīt ne pamatskolā, ne augstskolā, to iemāca dzīve, pieredze un ne tikai. Man ir arī kāds vaļasprieks, lai nav tikai jādeldē dīvāns un televizora pogas. Es atrodu sev nodarbi un dīkā nekvernu un citiem uz nerviem nespēlēju. Bet ne visiem ir paveicies ar vaļaspriekiem, darbu, dzīvi un skolām, kur nu vēl ar līdzcilvēkiem. Tad nu te meklējam kādu, kam klāstīt bēdas, kas sapratīs un pažēlos. Bet iet dienas, nedēļas, mēneši un gadi un kā esam vieni, tā esam. Ak jā, foto kolekcionāru arī te daudz. Sapņotāju daudz par princesēm, karalienēm, jo to Pelnrušķīti jau neviens negrib. Bet dzīve nav pasaka un varat cerēt uz savu cilvēku dažādos portālos, bet nebūs. Jo vairums no Jums ir nekādi un te neviens neko normālu nemeklē, laiku nosist var arī lietderīgāk. Lai Jums visiem jaukas brīvdienas un lai katrs atrod sev kādu nodarbi, kādu prieku dzīvē, nebojājot dzīvi un nezogot laiku citiem. Sveiciens tiem, kurus šogad satiku un ar kuriem sazvanījāmies, paldies, Jūs atvērāt man acis.