Opel kurš apēda manus nervus.
Dotajā brīdi viss ko spēju domāt ir kā aptīt to ap koku. Pagājušo divu nedēļu laikā tika ieguldīta naudas līdzekļi, lai auto man kalpotu turpmākos divus gadus. Priekšējais pusrāmis jauns, stūres pirksi, stieņi, atsaites, gumijas. Dzinējam gandrīz visi blīvējumi un rievsiksna. Kārbai sajūgs, izpiedējgultnis. Ziemas riepas ar diskiem, kas tagad bildēs stāv. Un jā, neskatoties uz to visu es vēlos tikt no viņa vaļā.
Var jau būt ka tikai astes vel jāpievelk, bet šis auto mani ir atklāti izsmējis.
Kas vel nestradā vai jāizdara, atlēgas pults, savirze, viens no dzinēja spilveniem, pāris pogas salonā.
Es gatavs atdot arī par 1000, bet tad bez multimēdijas. Auto izskatās pieklaigi, par saloni vispār nau ko piebils, kondicionieris strādā uz visiem 100. Ja šinī nedēļas nogalē neaiziet prom, tad varbūt nomierināšos, bet pagaidām lūdzu miskaste zem tirgus vērtības, kas pirmais brauc pirmais ņem. Cenu lejā nelaižu, pie perekupiem nebraucu.
Jauku dienu.